Noilgums parādsaistību piedziņā
Daudzi no ārpustiesas
parādu piedziņu firmām saņem vēstules ar lūgumu apmaksāt vairākus gadus atpakaļ
izveidojušos parādu vai ar parāda piedziņu saistītos izdevumus. Bieži vien tāda
parāda atgūšanai jau iestājies likumā noteiktais noilguma termiņš, līdz ar ko lūgums
samaksāt parādu ir nelikumīgs.
Saskaņā ar civillikuma 1895.pantā noteikto, visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
Tātad, ja viena fiziskā persona parādā citai fiziskai personai, parādsaistību noilgums ir desmit gadi.
Pamatojoties uz Komerclikuma 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
Proti, ja kaut viena no darījuma pusēm ir komersants Komerclikuma izpratnē, tad parāda prasījums noilgst trīs gadu laikā.
Piemēram: Jānis ar mobilo sakaru operatoru SIA “X” noslēdza līgumu (komercdarījumu) par mobilo sakaru pakalpojumiem. SIA “X” Jāņa izveidojušos parādu cedēja (nodeva) ārpustiesas parādu piedziņu firmai SIA “Y”. Savukārt SIA “Y” nosūtīja Jānim vēstuli ar lūgumu apmaksāt četrus gadus atpakaļ izveidojušos parādu un ar parāda atgūšanu saistītus izdevumus. Šajā gadījuma Jānis ir tiesīgs prasīt izbeigt pret viņu vērstu parāda piedziņas procesu.
Noilgumu var pārtraukt, nosūtot parādniekam atgādinājumu. Tādā gadījumā noilguma termiņš sāk tecēt no jauna. Noilgumu var pārtraukt arī parāda daļēja samaksa, kā arī pēc parāda piedzinējā pieteikuma iesniegšanas tiesā.
Ja uzskatāt, kā jūsu gadījumā iestājies noilgums, nepieciešams vērsties pie parāda piedzinējā ar lūgumu apturēt parāda piedziņu.